Kooperatīvs VAKS ir izveidojis lauksaimniekiem noderīgus rīkus (kalkulatorus), kas pieejami mūsu mājas lapā. Par šo rīku izmantošanu un pielietošanu vaicāt VAKS agronomiem.
Agro bibliotēka
Agro bibliotēka
Agro bibliotēka
Priekšrocības mūsu kooperatīvā
VAKS aktīvi darbojas kopš 1999. gada. Kooperatīvs ir Latvijas graudaudzētāju uzņēmums, kas izveidojis sistēmu, kura nodrošina savu biedru izaudzētās produkcijas pirmapstrādi, uzglabāšanu un realizāciju.
Jautājumi un atbildes
-
Graudu kooperatīvs ir organizācija, kurā lauksaimnieki apvienojas, lai efektīvāk pārvaldītu savu graudu ražošanu, uzglabāšanu, pārdošanu un citas saistītās darbības. Kooperatīva funkcijas un darbības būtiski atšķiras no individuālas saimniecības darbības. Galvenās graudu kooperatīva funkcijas ir resursu koplietošana – kooperatīvs nodrošina kopīgas uzglabāšanas noliktavas, tehniku un transporta līdzekļus, kas samazina izmaksas salīdzinājumā ar individuālu iegādi vai uzturēšanu. Dalībniekiem bieži ir pieeja modernākām tehnoloģijām un aprīkojumam. Pārdošanas organizācija – organizē kolektīvu produkcijas pārdošanu, kas nodrošina labākus cenu nosacījumus tirgū lielāku apjomu dēļ. Tie spēj vienoties par ilgtermiņa līgumiem ar pircējiem vai eksportētājiem. Kvalitātes kontrole un sertifikācija – palīdz nodrošināt vienotu kvalitātes standartu, veicot testēšanu, kalibrēšanu un citu atbilstības pārbaudi. Finanšu un juridiskais atbalsts – palīdz lauksaimniekiem piekļūt finansējumam, subsīdijām vai apdrošināšanas iespējām. Nodrošina juridisko atbalstu un pārstāvniecību tirgos. Mācības un pieredzes apmaiņa – organizē apmācības un sniedz informāciju par jaunākajām lauksaimniecības tehnoloģijām, metodēm un tirgus tendencēm. Kopienas spēcināšana – veicina kopīgu izaugsmi un stiprina vietējo ekonomiku, radot darbavietas un investējot reģiona attīstībā.
Savukārt, individuālās saimniecības darbības ir mēroga efekts – kooperatīva dalībnieki gūst labumu no mēroga efekta, piemēram, iegādājoties resursus lielos apjomos par zemākām cenām vai pārdodot graudus kopā, lai iegūtu augstāku cenu. Finansiālā stabilitāte – kooperatīvi var izdalīt riskus starp dalībniekiem, savukārt individuāla saimniecība pilnībā uzņemas risku pati. Lēmumu pieņemšana – kooperatīvā lēmumi tiek pieņemti demokrātiski, balstoties uz dalībnieku balsīm, savukārt individuālajai saimniecībai pilnīga kontrole un atbildība gulstas uz vienu īpašnieku. Resursu pieejamība – kooperatīvā dalībniekiem ir pieejami resursi un pakalpojumi, kurus individuālas saimniecības, iespējams, nevar atļauties vai iegūt pašas.
Kopumā graudu kooperatīvs piedāvā plašākas iespējas un kopēju izaugsmi, savukārt individuālā saimniecība saglabā neatkarību un elastību. Izvēle starp šīm formām atkarīga no konkrētā lauksaimnieka mērķiem, resursiem un vēlmēm.