Augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojums – strādā gudrāk, precīzāk un efektīvāk – ar detalizētu informāciju par augsni, nedarot neko lieku vai nepareizu! Augsnes rādītāji ir svarīgi, lai analizētu un novērtētu augsnes kā ražošanas resursa izmantošanas ilgtspējību.
Veicot agroķīmisko izpēti saimnieks iegūst informāciju par:
- augsnes auglība;
- augsnes sastāvs:
- organiskās vielas saturs;
- skābuma (pH) līmenis (optimāli noregulēts augsnes pH līmenis ir pamatnosacījums labākai barības vielu izmantojamībai augiem un līdz ar to arī augstākai ražai);
- augu barības elementu (P2O5, K2O, Ca, Mg, S-SO4, B, Zn, Mn, Cu, Fe, Na) daudzums (konkrētām vajadzībām balstīta un efektīva mēslošanas plāna sagatavošanai);
- kaļķošanas, mēslošanas ieteikumi;
- piemērotība noteiktu kultūraugu audzēšanai.
- Pēc lauksaimnieka pieteikuma saņemšanas, lauki tiek sadalīti parauglaukumos, pamatojoties uz datiem par augsnes tipu, granulometrisko sastāvu, un ņemot vērā Latvijas augšņu kartes vai satelītattēlu biomasas kartes. Parauglaukumu platība un robežas tiek saskaņotas ar saimnieku atkarībā no vajadzībām, lauka īpatnībām, audzēšanas tehnoloģijām.
- Augsne tiek ņemta ar mehānisku zondi līdz 20 cm dziļumam, pārvietojoties pa parauglaukumu un izdarot 15–20 zondējumus, no tiem veidojas viens paraugs.
- Paraugus nogādā Valsts augu aizsardzības dienesta vai kādā citā akreditētā laboratorijā.
- Analīžu rezultātus nosūtam mēneša laikā pēc paraugu ņemšanas. Viegli pārskatāmajos testēšanas rezultātos papildus analīžu rezultātiem aprēķināta ieteicamā kaļķošanas deva katram nogabalam vēlamā augsnes pH nodrošināšanai; ieteikumi mēslošanai.
- Ja saimniekam nepieciešams, augsnes analīžu rezultāti tiek ievadīti Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) pārvaldības sistēmā.
Zināšanai! Mēnesi pirms augsnes paraugu ņemšanas lauks nedrīkst būt mēslots ar fosforu un kāliju saturošiem mēslošanas līdzekļiem un vismaz pusgadu pirms paraugu ņemšanas lauks nedrīkst būt kaļķots vai mēslots ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem. Augsnes paraugus var ņemt jebkurā laikā, kad augsne nav sasalusi vai pārmitra. Atkārtotu augšņu testēšanu vēlams veikt tajā pašā gadalaikā, kad tas konkrētajā laukā darīts iepriekš.
Laukos, kuri atrodas īpaši jutīgajās teritorijās, augsnes agroķīmiskā izpēte jāveic vismaz reizi piecos gados, bet pārējās teritorijās – vismaz reizi septiņos gados. Bet no augkopības viedokļa ir ieteicams ņemt augsnes paraugus ar īsākiem intervāliem (piemēram, reizi trijos gados).